Īss vēstījums ateistam
Šī īsā vēstule ateistam uzrunā prātu, sakot to, ka visuma precizitāte un tā kārtība noliedz nejaušību un norāda uz tā Gudro Radītāju. Tad vai būtu saprātīgi domāt, ka tas viss radies no nekā? Atver savu sirdi pārdomām, padomā dziļāk! Meklē patiesību, jo, iespējams, Tu atradīsi tajā vadības gaismu.
Īss vēstījums ateistam
Daudzvalodu islāma satura nodrošināšanas biedrības Zinātniskā komiteja
Patiesi, mēs dzīvojam brīnumainā pasaulē, kuras uzturēšanas pamatā ir precīzi likumi, kuri liecina par nevainojamu kārtību un apbrīnojami saskaņotu sistēmu.
Jo vairāk cilvēks iedziļinās Visuma likumu saprašanā, jo vairāk nāk prātā jautājums, uz kura fizikas likumiem nav atbildes: No kurienes šie likumi nāk? Un kāpēc viņi vispār pastāv?
Es nerakstu, lai sniegtu gatavu atbildi; bet gan, lai kopā ar Tevi uzdotu šos loģiskos jautājumus, kurus ir vērts uzdot, neatkarīgi no tā, vai iemesls tam ir reliģisks vai filozofisks.
Vai būtu loģiski spriest, ka likumi radušies paši no sevis? Ka kārtība radusies bez iemesla. Ka saprāts rodas no vielas, kurai nav spējas spriest?
Sāksim ar visnozīmīgāko jautājumu, un tajā pašā brīdī, ar pamatjautājumu.
Vai no nekā var kaut kas rasties?
Vai ir loģiski apgalvot, ka šis brīnišķīgais Visums ar šo precīzo kārtību un ar šo nevainojamo saskaņu starp tā likumiem, ir radies no nekā un bez cēloņa?
Veselais cilvēka saprāts to pilnībā noraida, jo mēs savā dzīvē neredzam neko, kas rastos no nekā.
Padomā vairāk par to, kāds ir Tavs ķermenis. Kurš Tevi radījis no niecīgas pilītes un izveidojis par dzirdīgu, redzīgu cilvēku?
Kurš radījis Tavu ķermeni tik nevainojamu? Dāvājis redzīgu aci un dzirdīgu ausi, analizējošu un domātspējīgu prātu?
Kurš Tevi baroja no Tavas mātes miesām un apgādāja ar visu nepieciešamo augšanai, lai nāktu šajā pasaulē, Tev, būdamam vājam un bezspēcīgam mātes miesās?
Vai Tu to visu izdarīji un sagādāji pats priekš sevis? Vai to paveica daba, kurai nav prāta?
Dabai nav ne prāta, ne nolūka, ne gribas. Kā viņa var spēt radīt sistēmu, spēcīgāku par visjaudīgāko datoru? Kā viņa var radīt prātu, sapratni un sajūtas?
Kā gan daba var ielikt mātes sirdī instinktīvu mīlestību pret savu bērnu vai likt Tavai sirdij sažņaugties, redzot netaisnību, un atplaukt, redzot taisnīgumu?
Kas mūsos iedēstījis šīs augstās vērtības? No kurienes šīs cēlās nozīmes? No kurienes radusies sirdsapziņa?
Viss apkārt esošais skaidri norāda uz Radītāja esamību.
Paveries debesīs! Kas tās pacēlis bez balstiem?
Paveries saulē! Kas noteicis tās gaitu ar nemainīgu precizitāti?
Ieskaties savā sirdī! Kas liek tai pukstēt bez Tavas atļaujas visu Tavu mūžu?
Vai tas viss ir radies nejauši? Un vai nejaušība atkārtojas miljardiem reižu ar šādu kārtību?
Vai Tu vari noticēt, ka tik precīza grāmata kā vārdnīca vai zinātniskā enciklopēdija varētu nejauši rasties no sprādziena tipogrāfijā?
Tad kā Tu vari ticēt, ka pasaule, kas ir diženāka par visām grāmatām, radusies no nejauša sprādziena?
Islāms Tev neliek pārtraukt prātot, bet gan aicina to darīt. Visaugstais Allāhs saka Korānā: «Кā var šaubīties par Allāha esamību, debesu un zemes Radītāju?» [Ābrahams: 10]
Vai ir prātam aptverams šaubīties tajā, ka pastāv visa Radītājs?
Un Allāhs saka Korāna: «Un jūsos pašos. Vai tad jūs neredzat?» [Izkaisītāji: 21]
Es aicinu Tevi padomāt dziļāk par savu ķermeni un dvēseli, lai Tu varētu saskatīt pierādījumu Tev acu priekšā.
Pēc tam padomā dziļāk par Cēlo Korānu — pēdējo no Dieva nosūtītajām atklāsmēm.
Grāmata, kura tika nosūtīta pirms vairāk nekā 1400 gadiem, izaicināja cilvēci radīt ko tai līdzīgu, un viņi to nespēja.
Grāmata, kas apvieno ticības mācību, likumdošanu, vēstījumus, zinātnes un valodu neatkārtojamā stilā.
Tas vēsta par izzudušām tautām un seniem notikumiem, kā arī par atklājumiem, kas kļuva zināmi tikai pēc vairākiem gadsimtiem, tādiem kā embrija attīstība, mākoņu veidošanās, Zemes slāņi un planētu kustības precizitāte.
Tad pārdomā Pravieša Muhameda (lai miers un svētība ir ar viņu) dzīvesgājumu — vīrs, kurš uzaudzis tālu tuksnesī, tālu no civilizācijas centriem, neprata ne lasīt, ne rakstīt un nav ne pie viena mācījies, un te pēkšņi viņš nodod cilvēcei mūžīgo vēsti, kas apgaismo prātus, šķīsta dvēseles un ienes milzīgu pavērsienu vēstures ritējumā.
Vārdi, kas viņam tika nosūtīti, lika cilvēcei atstāt cilvēku un akmeņu pielūgšanu un iemācīja pielūgt pasaules Radītāju, nodibinot taisnīguma, žēlastības un cieņas vērtības.
Kas gan tas par spēku, kas mainījis pasauli, un aizkustinājis sirdis! Un vēl joprojām tā atbalss atbalsojas par spīti gadsimtiem.
Ak, Tu, kas lasi šos vārdus! Tavam Kungam no Tevis neko nevajag, bet gan Tu esi tas, kuram Viņš vajadzīgs.
Viņš tevi radīja, apgādā un sargā, un iedevis tev laiku, lai tu pārdomātu un atgrieztos.
Viņš nevienam nenodara netaisnību. Viņš pieņem to, kurš pie Viņa atgriežas ar tīru sirdi, piedod tam un apmaina sliktos darbus pret labajiem.
Es tev neko neuzspiežu, vien lūdzu, lai Tu dotu sev iespēju būt atklātam pašam pret sevi.
Lai atbrīvotos no dusmām un iekšējā nemiera un uz mirkli aizdomātos:
Bet, ja nu es kļūdos?
Bet, ja nu ir Dievs, un dzīve pēc nāves, un Paradīze un Elle?
Vai tu nožēlosi tad, kad nožēlai vairs nebūs nozīmes?
Sper patiesu soli patiesības virzienā, un izzināt Korānu!...Iespējams, Tu tur atradīsi trūkstošās atbildes un gaismu, pēc kuras Tu ilgojies.
Cēlā Korāna nozīmes tulkojums.